atmiņas.

ir tik dīvaini atcerēties dažādus notikumus, nav svarīgi cik seni tie vai neseni, jautri vai nepatīkami, interesanti vai garlaicīgi. tas ir dīvaini.. skaties bildes, kurās neizskaties pēc sevis un secini - "sasodīts, tad es izskatījos daudz reiz labāk", savukārt citās vien smiekli nāk redzot cik smieklīgi izskatos.. un notikumi, atmiņas, vienkārši var iegrimt tajās un mēģināt atcerēties cik vieglprātīgi viss bija senāk. ballīte vecrīgā, ballīte pie draugiem, bezmērķīga ārdīšanās, smiekli.. man pietrūkst smieklu. nē, nē.. es dzirdu tos apkārt visu laiku, bet man viņi pietrūkst, tādi patiesi un sirsnīgi smiekli, kurus dzirdot uz ielas nākas atskatīties un ar vieglu greizsirdības pieskaņu noskatīties uz smieklu īpašnieku. ko nu tur par skumjo. man pietrūkst manas jautrās puses, gribētos atkal aiziet uz pasākumu un izklaidēties, aizmirsties, sadarīt muļķības kā tas tika darīts. vienkārši nodot bez bremzēm un atpūsties. gadi laikam nenāk vieni. skumji. bet nu ko tur vairs darīt. jāsāk kārtīgi apmeklēt šo lapu, priekš sevis. atmiņām.. varbūt radīsies garadarbs un domu izklāsts palīdzēs man saprast sevi, neatkarīgi no tā, cik garlaicīgs es esmu palicis. :>

vakara hīts - Rise Against - The approaching curve