just think.

Brīžiem savāda liekas doma, ka kādu dienu mēs visi izaugam un mums uz pleciem gulstas daudz un dažādi pienākumi - ģimene, darbs, vecāki, otra pusīte. Tas viss notiek tik pēķšņi, ka pāreja ir pilnīgi nemanāma.
Tas notiek aptuveni šādi : Tu piedzimsti, lēnām audz, izbaudi visas privilēģijas, kādas ir bērnam - brīvība, visatļautība, bezrūpība. Viss, ko no tevis prasa ir mīlestība, paklausība un "labas atzīmes skolā itkā priekš tevis paša". Tu turpini augt, attīstīties. Tevi sāk aizraut citas lietas - meitenes (vai puiši), ballītes, burziņi, klubiņi, alkohols, cigaretes, zāle, narkotikas, sports, haltūras, taču joprojām tev piemīt bezrūpība, kā arī neliela atbildības sajūta, tāda, lai neiekļūtu mēslos par kuriem būtu smagi jāmaksā..
Sākas vidusskola - pirmā mīlestība.. Ja spēj, tad pārej uz augstskolu, viss, ko tu dzirdi no pasniedzējiem/vecākiem/skolotājiem - laiks pieaugt, drīz jau pašam būs sava ģimene.. Drīz ... Cik gan tas ir "drīz"? Atbilde ir īsa - mirkļi, tie ir pāris mirkļi. Nepaiet ne pāris mirkļi, kad jau notiek tā (piemērs rakstīts no vīriešu skatu punkta.)


- Ejam šovakar uz ballīti, sākumā ieskriesim bārā "iesildīties", tad laižam uz klubu, dzirdēju, ka šovakar tur akcija - meitenēm dzērieni bez maksas, tātad viņas tur būs daudz, iespējams, ka tev pat sanāks kādu nocopēt.. EJAM!
- nūūūū... ookkk..

Atveras bāra durvis, sejā ieplūst cigarešu dūmi, kas sakrājušies sliktās ventilācijas dēļ. Nesteidzoties čāpojam uz ierasto galdiņu, pasūtam vienu aliņu, otru, trešo.. laikam pietiks, plkst. jau rāda 23:15. dodamies?
Bāra durvis - ceļš - parks - meitenes - ceļš - urla, kas paprasa cigareti - meitenes - vēl meitenes - atkal meitenes - skaistas meitenes - kluba aprises - ieeja - sejaskontrole - garderobe - dejuzāles - vēl vairāk meitenes, kas dejo mūzikas ritmos un vēlās labi pavadīt vakaru.
Tu neviļus sāc dejot ar meiteni, tad citu, tad vēl vienu, līdz atrod, kādu, kas ir patiešām tavā gaumē, ja paveicas, tad sanāk viņu pat noskūpstīt un iegūt viņas nr. Tam seko pirmais randiņš, otrais randiņš, trešais randiņš. Pirmā reize gultā... bieži randiņi, satikšanās. Lēnām viņa pārvācas pie tevis vai otrādāk - tu pie viņas, sākas sava veida kopdzīve, taču galvā joprojām valda vieglprātība, taču ir samanāmas pāris nopietnas rakstura īpašības - rūpes par kādu, taču pienākumi vēl nav tik ļoti nospiedoši..
Beidzas augstskola (kā kuram, protams), sāc strādāt, mīlestība pieņemas spēkā un pēkšņi, kaut kad nezināms spēks liek izteikt 6 vārdus, kas pirms tam ir rūpīgi apdomāti un izvērtēti, šīe vārdi pārvērš dzīvi pavisam pirmo reizi jūsu mūžā. "Vai tu kļūsi par manu sievu?"
Vēlāk iepriecinoša ziņa - viņa ir stāvoklī. Notiek sprādziens, kaut arī tu tam esi gatavs un pat neviltoti to vēlies.. Piedzimst bērni. Tevī pieaug tēva gādība, rūpes par viņiem.. Tad viņi, gluži kā tu sāk pieaugt. Tu arvien mazāk rūpējies par viņiem, jo viņi to spēj paši, tev parādās mazbērni - prieciņš vecumdienām, taču pats svarīgākais, ko gribu atzīmēt - vecumdienas jau klāt.
Savā ziņā tas ir skumji, ka cilvēka mūžš ir tik īss, gribētos dzīvot kādas desmit reizes ilgāk.. taču dažiem ar šo mūžu jau šķiet par daudz, jo viņiem nav paveicies tik ļoti kā citiem. Viņi nodzīvo visu mūžu vieni, bez atbalsta punkta, bez kopīgiem rītiem, bez karstas kafijas gultā, bez skūpstiem, bez glāstiem, bez dzidra acu skatiena, kas spēj tevi uzmundrināt tumšākajās dienās.. Žēl šādu cilvēku, kas nav spējuši samierināties un aprast ar visiem pienākumiem un atbildības sajūtu, ko piešķir dzīve.
No savas puses novēlu jums visiem 1. variantu, meitenēm, protams, viņu scenārijā, taču domu sapratāt. Nenovēlu nevienam no jums palikt vienam un vientuļam..

vakars kopā ar : Temper Trap - Science Of Fear (Mistabishi remix)